Lilitas Bērziņas biogrāfija&autogrāfs

Lilitas Bērziņas vārds Latvijas teātra vēsturē ir ierakstīts ar zelta burtiem. Viņa bija Dailes teātra primadonna, Eduarda Smiļģa mūza un aktrise, kuras personība un talants definēja veselu laikmetu.

1. Dailes teātra simbols
Lilita Bērziņa Dailes teātrī ienāca pašos tā pirmsākumos (1922. gadā) un palika uzticīga šai skatuvei līdz pat mūža beigām. Viņa bija Smiļģa "ideālā aktrise" – plastiska, skaista un ar milzīgu iekšējo spēku. Viņas slavenākā un ikoniskākā loma bija Spīdola Raiņa lugā "Uguns un nakts".

2. Pseidonīms un identitāte
Viņas īstais vārds bija Liliāne Bērziņa. Vārdu "Lilita" viņai izvēlējās pats Eduards Smiļģis, uzskatot, ka tas labāk skanēs uz skatuves un piestāvēs viņas tēlam.

3. Emīla vecmāmiņa
Mūsdienu paaudzēm, kuras nav redzējušas Lilitu Bērziņu uz teātra skatuves, viņa vislabāk pazīstama kā Emīla vecmāmiņa kulta filmā "Emīla nedarbi" (1985). Tā bija viena no viņas pēdējām lomām, kurā viņa parādīja savu silto, cilvēcisko un nedaudz humoristisko pusi.

4. Interesanti fakti:
• Sportiskais fons: Jaunībā Lilita bija ļoti aktīva – viņa nodarbojās ar daiļslidošanu un vieglatlētiku, kas viņai palīdzēja saglabāt izcilu stāju un fizisko formu uz skatuves līdz sirmam vecumam.

• Dzelzs disciplīna: Viņa bija slavena ar savu darba ētiku. Pat vecumdienās viņa nekad neatļāvās ierasties uz mēģinājumu nesagatavojusies vai pavirši izskatīties.

• Lilitas Bērziņas balva: Par godu aktrisei 1987. gadā tika nodibināta īpaša balva, ko katru gadu pasniedz Latvijas aktrisei par izciliem, spilgtiem darbiem teātra mākslā. (Starp citu, šo balvu ir saņēmusi arī iepriekš pieminētā Lāsma Kugrēna).

5. Liktenīgā sieviete un māte
Viņas privātā dzīve bija cieši saistīta ar teātri. Viņa bija precējusies ar aktieri Jāni Priedi, un viņu meita Lolita Priede arī kļuva par teātra zinātnieci. Bērziņa prata apvienot "teātra karalienes" statusu ar ļoti vienkāršu un rūpīgu mātes un vēlāk vecmāmiņas lomu dzīvē.