Dažreiz es meloju

Ambera pamostas slimnīcā. Viņa nevar ne pakustēties, ne parunāt, ne atvērt acis. Neviens pat nenojauš, ka sieviete jūt un dzird visu, kas notiek apkārt. Un, lai gan Ambera neatceras, kāpēc nonākusi slimnīcā, viņai ir aizdomas, ka notiekošajam varētu būt kāda saistība ar vīru. Vai māsu. Vai pat abiem. Nāvīgi izbiedēta, ieslodzīta savā ķermenī, viņa cenšas atgūt atmiņu un spēju pakustēties, jo skaudri apzinās, ka dzīvība joprojām ir briesmās.

Subjektīvs vērtējums no manis: labs trilleris, brīžiem likās absurds, brīžiem dusmīgi noliku grāmatu malā, un pēc mirkļa atkal sniedzos tai pakaļ. Man patika, lai gan varbūt viss līdz galam arī netapa skaidrs. Sūtīšana nav iekļauta cenā. Var sarunāt tikties klātienē Pārdaugavā/Mārupē.